Biznesa Tehnoloģijas: Organizāciju vadītāju izpratne par ieguldījumiem IT

Daiņa Zīraka, 28.10.2009

Publiskajā telpā un biznesa vidē šobrīd pieklājīgi ir runāt par izmaksu samazināšanu, jo ir taču dižķibele, kaut gan sen jau gribas runāt par iespējām, ko dod klusums tirgū. Par „muskuļu” audzēšanu organizācijā, par to, ka ārpuse mums ir devusi laiku un iespēju padomāt. Mana prakse ļauj pārliecināties, ka Latvijas uzņēmēju vidū katastrofāli attīstās pārliecība, ka IT platforma ir sāpīgas izmaksas kopējā portfelī – tātad klasificējamas kā samazinājuma objekts. Varētu jau piekrist, bet, gribam vai nē, „muskuļu” spēkam kritiska loma ir un būs uzņēmuma rīcībā esošajai informācijai un tehnoloģijām. Tiesa, jānorāda, ka negribu šeit uzsākt diskusiju par „karsto kartupeli” – atvērtā koda programmatūra pret Microsoft Windows.

Kā rīkoties izmaiņu kontekstā un vai ieguldījumi IT ir izmaksas? Principā pat nav svarīgi, ka finanšu uzskaitē programmatūras licenču iegāde ir jāuzrāda kā aktīvs, bet uzturēšanas maksa kā pasīvs, Latvijas uzņēmumu vadītāji vienalga to uzskata tikai par grāmatvedības jautājumu. Tipiski arī, ka saistītie projektu konsultantu tēriņi pārsvarā tiek uztverti kā izmaksas. Tomēr, ja gribam runāt par iespējām, būtu vērts iedziļināties un piekrist, ka IT jautājumi, tāpat kā, piemēram, izejvielu iepirkšana, ir vadītāja uzmanības vērti.

Ja Jūsu loma ir organizācijas vai uzņēmuma vadība, pārdomājiet vēlreiz stratēģiskos mērķus un uzrakstiet uz papīra, kas ir informācijas tehnoloģiju uzdevums jūsu organizācijā - radīt naudu vai taupīt naudu? Citiem vārdiem sakot, IT tiek pozicionēts kā peļņas vai izmaksu objekts? Ja peļņas objekts, tad, līdzīgi kā ražošanā, jūs investējat un audzējat muskuļus tirgus „miega” laikā. Šādā gadījumā svarīgi likt centrā biznesa prasību un gādāt, lai informāciju tehnoloģijas jūsu organizācijā strādā tai un dod pievienoto vērtību.

Ja tomēr IT ir vērtējams kā izmaksu objekts, tad samaziniet tās. Dodiet uzdevumu samazināt visu iespējamo un, kad tas ir izdarīts, atlaidiet nodaļas vadītāju – kādēļ gan uzturēt augsti apmaksātu personālu neražojošā procesā? Labāk pieņemiet ārpakalpojumu modeli. 

Savukārt atrodoties risinājumu ieviešanas konsultanta lomā, pirms iesaistīšanās jebkurā projektā svarīgi ir sev uzdot jautājumu: „Vai uzņēmējs adekvāti novērtē ieguldījumu IT?” Atbilde būtiski ietekmē izmaiņu vadības modeli, tā nosaka, cik liela uzmanība ir jāpievērš personu uzvedības maiņai. Simptomātiski, ka Latvijas uzņēmumos esmu spiesta jautājumu pārfrāzēt uz: „Vai uzņēmējs vispār vērtē ieguldījumu IT?”. Problēma ir tā, ka organizāciju vadītāji neredz IT kā rīku biznesa mērķu sasniegšanai. Stereotips, bailes no nekompetences, vai neizpratne par IT lomu un varu šodien? Ar retiem izņēmumiem, problēma pat ir vēl dziļāka – vietējo uzņēmumu vadītāji principā norobežojas no iesaistīšanās lēmumu sagatavošanā IT projektu jomā un faktiski nerod adekvātu izpratni par šiem ieguldījumiem. Mēs šādu situāciju saucam par „Hummers”. Nekad neesmu sastapusi uzņēmumu, kurā jauno vadītāja auto (ražošanas līniju) izvēlētos šoferis (noliktavas vadītājs) un pirkumu uztvertu kā izmaksas.

Iepriekš jau minēju piemēru no iepirkumi.lv. Uzaicinājumā iesniegt piedāvājumu iepirkuma priekšmetam Ražošanas vadības sistēmas izstrāde un uzturēšana kontaktpersona ir programmētājs. Nevis ražošanas vadītājs, nevis tehniskais direktors un pat ne pārdošanas vadītājs! Tātad, tiek plānotas IT izmaksas un jauna rotaļlieta IT nodaļai. Gribētos ticēt, ka minētais programmētājs fundamentāli pārzina konkrēto ražošanas procesu. Tomēr realitāte ir cita – jo vairāk organizāciju vadītāji norobežojas no IT jautājumiem, jo lielāka vaļa tiek dota IT darbinieku eksperimentiem ar apšaubāmas nepieciešamības risinājumiem, cerot, ka eksperiments pateiks, kā tad ir jāstrādā.

Prognozēju, ka tuvāko gadu laikā vietējo organizāciju vadītāju izpratne tehnoloģiju jomā mainīsies, vai arī viņi vairs nebūs vadītāji. Liela loma attieksmes maiņā būs šā brīža ekonomiskajai situācijai, kuras laikā pieņemt jaunus un citādus lēmumus piespiedīs izdzīvošanas instinkts. Tā vairs nav konkrēta cilvēka izvēle – informācija, tās ieguves ātrums, pārvaldība un apmaiņas spēja ir konkurētspējas atslēga.

Ejot sabiedrībā, mēs uzrunājam sev interesantus cilvēkus un sagaidām, ka viņi mums atbildēs. Ja atbildi nesaņemam, mēs paraustām plecus un dodamies tālāk. Arī uzņēmumi meklē sarunu biedrus tāpat kā cilvēki un, nesaņēmuši atbildi, dodas tālāk. Vai vadītāji gribēs redzēt tikai aizejošas muguras? Un klusumu visapkārt?

Uzņēmumu vadītājiem:

Fortune Aberdeen Group Gartner
Epicor Klientiem pieejama jaunākā Epicor iScala versija
Epicor iegādājas Dot Net IT
CIO Review speciālizlaidums par Epicor
Info-Tech Research Group nosauc Epicor par vadošo ERP programmatūru izstrādātāju vidēja lieluma uzņēmumiem
Klientiem pieejama jaunākā Epicor ERP versija
Epicor jaunais vadītājs – Stephen Murphy
Epicor iScala International Business Awards saņem Gold Stevie® Award