Bizness un tehnoloģijas: programmatūras vērtēšanas aspekti

Daiņa Zīraka, 20.10.2009

Esam pieraduši uzņēmumu vērtēt kā kompleksu mehānismu, kuru veido un darbina dažādi procesi. Šobrīd, kad valsti pārņēmis optimizācijas bums, šie procesi tiek vērtēti kā vēl nekad. Zem lupas tiek likta IT, grāmatvedības, pārdošanas, klientu servisa un citu nodaļu efektivitāte. Tas ir saprotams, vēlme maksimāli samazināt liekos izdevumus un pēc iespējas veiksmīgāk pārdzīvot šī brīža ekonomisko situāciju uzņēmumu vadītājiem liek nesaudzīgi pārskatīt līdzšinējo darbību un izmaksas.

Tomēr tas ir "koks ar diviem galiem". No vienas puses tirgus sabrukums piespiež uzņēmumus skrupulozi izvērtēt savas funkcijas, saprast biznesa kodolu un atbrīvoties no liekā. No otras puses, ja izslēdzam izvēli uzņēmumu likvidēt, biznesam ir jāturpina augt pat šajos ekonomikai grūtajos laikos. Te īpašā lomā nokļūst IT jebkurā tās izpratnē: speciālisti, programmatūra un tehniskā platforma. Izņemot atsevišķas nozares, IT nav biznesa kodols un tajā ir jāinvestē, ja gribam, lai bizness augtu.

Šoreiz padalīšos ar novērojumiem par uzņēmumā izmantoto programmatūru. Praksē lēmumi par investīcijām vai izmaksām tehniskajam nodrošinājumam jeb "dzelžiem" parasti tiek izskatīti bez sarežģījumiem un nepareizs lēmums var tikt ātri labots. Savukārt programmatūra, būdama praktiski neaptaustāma un grūti aprakstāma metriskos lielumos, novērtēšanu padara grūti vadāmu. No vērtēšanas viedokļa vai lēmumu pieņemšanas modeļa uzņēmumos interesanta grupa ir IT bāzētas biznesa vadības sistēmas (ERP). Savā praksē biznesa vadības sistēmu ieviešanas jomā Latvijas uzņēmumos praktiski neesmu satapusi uzdevumu aprēķināt investīciju atdevi (ROI) no biznesa viedokļa.

Iepirkumu prasību dokumentācijā tipiski tiek sākts ar vispārējām grāmatvedības uzskaites prasībām, tad seko uzņēmuma esošo pamata biznesa funkciju apraksts, tad tehniskās prasības un viss! Tomēr realitātē programmatūras vērtējumam ir svarīgas uzņēmuma stratēģiskās intereses, jo tās ir tā būtiskā daļiņa, kas ir noteicošā izvēlē starp vienu vai otru vadības sistēmu, pieņemot, ka ir izvērtēti pieejamie zināšanu resursi sistēmas ieviešanai un risinājuma uzturēšanai nevis no tehniskā, bet biznesa loģikas viedokļa. Tāpat raksturīga situācija, ka programmatūras vērtēšanas grupā aktīvi darbojas un kontaktpersona pretendentiem ir IT speciālists. Tieši tāds iepirkuma piedāvājums ar termiņu 10. oktobris bija atrodams iepirkumi.lv. Rezultātā lēmuma sagatavošana tiek uzdota IT speciālistam, kaut arī viņam nemaz nav deleģētas lēmuma pieņemšanas tiesības.

Domāju, ka cēlonis ir pavisam vienkāršs. Mūs joprojām vajā stereotips, ka viss ar datoriem saistītais, ir IT jautājums. Paradokss, jo neviens taču nepiekristu, ka, piemēram, e-pasta lietošana nav indivīda privāts jautājums, kur tehnoloģija ir tikai instruments. Uzņēmumu vadošajiem darbiniekiem pārsvarā nav speciālu zināšanu un laika ar IT saistītu jautājumu risināšanai, savukārt pašmāju IT vadītājiem tikai retos gadījumos papildus ir iegūta izglītība biznesa vadībā un tikai retos gadījumos viņi grib un var apzināt biznesa procesus.

Problēma ir tā, ka, parakstot IT sagatavotu lēmumu iegādāties programmu, mēs ticam – biznesa uzdevums ir atrisināts. Patiesībā vadības sistēmas iegāde ir tikai sākums biznesa uzdevuma risinājumam un sistēmas ieviešanas neizbēgama sastāvdaļa ir izmaiņu vadība biznesa procesos, kam nav nekāda sakara ar programmas ieviešanu un ko nevar veikt IT speciālists. Konflikts rodas tad, kad sistēmas gala lietotājs, kas nav nedz vadītājs, nedz IT speciālists, tā arī nav saņēmis savam konkrētajam uzdevumam nepieciešamo sistēmas funkcionalitāti. Tātad tehnoloģijas nav ieviestas, lai kalpotu biznesam, tomēr mēs labprāt izplatām paziņojumu, ka konkrētā vadības sistēma ir slikta.

Kāda ir cena, ja tehnoloģijas nostādām pāri biznesa vajadzībām? Metriski grūti aprēķināma. Jebkurā gadījumā ir jāvērtē izmaksas, kas rodas atgriežoties pie procesa otrreiz, un jāņem vērā zaudētās iespējas vērtība, ja piekrītam, ka IT ir instruments biznesa attīstībai. Kritisks ir laiks, jo kļūdas šajā sadaļā nav ātri labojamas.

Noslēgumā klasisks jautājums, vai vadītājam jāpārzina IT procesi uzņēmumā? Nē un vēlreiz nē! Pats jautājums jau ir nepareizs. Uzņēmumu veido un uzņēmumā eksistē tikai biznesa procesi un par visu atbildīgs ir biznesa vadītājs. IT loma ir nodrošināt biznesa procesu atbalstu, neko vairāk! Latvijā ir sastopami labas prakses uzņēmumi (tiesa, visbiežāk ne simts procentu vietējā kapitāla) gan vairumtirdzniecības, gan mežrūpniecības nozarēs, kuros jau gadiem ilgi efektivitāte vispirms tiek meklēta biznesa procesu izpētē un optimizācijas iespējā, un tikai tad definētas prasības IT bāzētiem risinājumiem. Raksturīgi, ka šādos uzņēmumos sarunās par noteiktiem IT risinājumiem vienmēr piedalās biznesa procesa "turētājs"", nevis IT darbinieks.

Uzņēmumu vadītājiem:

Fortune Aberdeen Group Gartner
Epicor TEC 2018. gada Epicor iScala salīdzinājums ar citiem ERP risinājumiem
Epicor iScala saņem Zelta apbalvojumu Best in Biz Awards 2018 International
Klientiem pieejama jaunākā Epicor iScala versija
CIO Review speciālizlaidums par Epicor
Info-Tech Research Group nosauc Epicor par vadošo ERP programmatūru izstrādātāju vidēja lieluma uzņēmumiem
Klientiem pieejama jaunākā Epicor ERP versija
Epicor iScala International Business Awards saņem Gold Stevie® Award